Wall of the World. The Evidence of Unity

Lai arī drīzumā domājam dienasgrāmatas valodu nomainīt uz angļu, vēl daži ieraksti latviski. Uz šo rakstu pamudināja man un Gintam pirms pāris dienām adresēts e-pasts ar intriģējošu subject line – „maniaka pārdomas”:

Vēstules autors jautājumu uzdod no interesanta skatu punkta – vai projekts būs vajadzīgs pēc tā uzbūvēšanas. Te iekopēšu vēstules daļu as is -

sekoju lidz jusu projektam jau no pirmas dienas, esmu izveidojis pats savu statistikas uzskaiti projekta progresa analizei, esmu fiksejis izravienus un kritumus, un shi netiesha lidzdaliba, pamanot izmainjas projekta, shoreiz ir pamudinajusi man uzrakstit isu komentaru, neuzliekot pienakumu jums man atbildet.

Strategiski skatoties uz projekta nakotni, domaju, ka shis izmainjas ir lamatas jums pashiem un potencialajiem investoriem. Ari registrantiem.

Iespejams, ka bezmaksas variants dos lielaku registreto skaitu (liekas, ka jau tagad tas ir mazliet nostradajis), iespejams, ka skaits sasniegs kritisko masu – 1 milj jeb bifurkacijas punktu, iespejams atradisies ari investori, tachu taa, manuprat, ir aisberga redzama dalja (katru gadu iet boja daudz ziemelju jurnieku, kuriem uzgazas virsu aisbergs, kad tas pekshnji kaa pludinsh apgriezas otradi – neredzama dalja paliek vieglaka par redzamo). Tad, kad projekts bus realizets un zinama perioda tas iegus sabiedribas atbalstu un cienju (ar apmeklejumu, ar ieejas biljeshu pirkumiem utml.), tikai tad vares skaidri pateikt, ka aisberga neredzama dalja ir tik pat stabila un pozitiva, cik redzama. (piedodiet par literaram asociacijam)

To es ari saucu par lamatam – smukais aisbergs pekshnji apgriezas un uzgazas virsu saviem apbrinotajiem. Kaa to pielidzinat jusu gadijuma?

Lamatas ir realizeta projekta aizaugshana ar zaali jeb cilveku novershanas no taa isa laika perioda pec projekta realizacijas, kas nes sev lidz zaudejumus un vel dubult zaudejumus visa izbuvetaa nojaukshanai, reputaciju sashkjobishanai. (es pats ari diemzel esmu piedzivojis liela projekta neveiksmi, tapec tik gudri runaju…) Ja cilveks uzreiz nemaksa, tad vinjsh var kaut ko solit un smuki izteikties gari un plashi, kas ari var dot jums lielu registreto  skaitu, tachu… sasniedzot maksas robezu, paradisies reala situacija. Kapec izlemat to atlikt tik taalu, tik taalu, pirmkart, prieksh jums pashiem?

Pirmkart, (un tas ir pats mazsvarigakais) tapec, ka projekts, manuprat, nebalstas uz cilveku vajadzibam. Ja jus butu atstajushi samaksu par registraciju, tad varetu izvertet, cik cilvekiem shis projekts reali ir vajadzigs. Latvija paradija, ka cilveki sheit nav gatavi par to (kads tas tika piedavats patreiz) maksat. Tomer vajadzeja turpinat, noteikumus nemainot un suds par visu pasauli – gan jau taa pienjemtu Latviju kaa vietu un naudu samestu. Skaidrs, ka shadai projekta virzishanai vajag naudu, drusku vairak kaa virzishanai Latvija un Baltija. Bet taa jau ir jusu attapiba kaa to iegut. Tagad, nonjemot samaksu, registreto cilveku skaits paradis zinamu aktivitati, tachu realo vajadzibu pec shi projekta paradis tikai taa apmeklejums. Gan jau esat pamodelejushi shadu ainu – lielais registreto skaits gribes apmeklet parku, lai apskatitu savu vardu un tad, samaksajot par ieeju, tiks atguta investeta nauda. Man tas izskatas pec lamatam. Vai jus pashi, stavot pie ieejas parka, nesajustos kaa kjilnieki, kuriem, sakuma mantu piedavaja bez maksas, bet pie sanjemshanas izradas - to vat dabut tikai samaksajot… Pamegjiniet papildinat savus noteikumus bezmaksas registracijai ar provizorisko biljetes cenu par parka apmeklejumu un plus vel transporta izmaksas – provizoriski kaut kur lidz Eiropas dienvidiem (ja saglabasiet brivu izveli nobalsot par parka atrashanas vietu), – redzes ko teiks publika? Tikai esiet godigi – ieliec patiesham realu biljetes cenu, bus vieglak izvairities no lamatam. Varbut esat iecerejushi ari bezmaksas ieeju? Visu sedz sponsori? Galvenais piesaistit lielu skaitu publikas? Tad, manuprat, nostradas mans nakamais punkts.

Visvienkāršāk atbildamais jautājums – par ieejas maksu. Tiem, kas ir reģistrējušies projektā, par ieeju nebūs jāmaksā. Tas ir pašsaprotams – ja es ar savu kaut vai pāris minūšu ieguldījumu esmu piedalījies parka tapšanā, tad man ir pilnas tiesības to apskatīt. Tāpēc jautājumu par „ķīlniekiem” varam atcelt.

Savukārt, cik būs jāmaksā citiem apmeklētājiem, šodien vēl ir par agru prognozēt.

Kāpēc lai es, Jānis, Ilze, Džons vai Džūlija brauktu uz šo parku? Pirmkārt, tāpēc lai apskatītu kā dzīvē ir realizējies tas, kā tapšanā esmu piedalījies. Otrkārt, lai redzētu kur un kā mans vārds ir iegravēts. Treškārt, lai parādītu to saviem draugiem, bērniem, ģimenei. Tas savukārt nozīmē, ka parka sākotnējais potenciālo apmeklētāju skaits ir x procenti no reģistrēto skaita reizināts ar vismaz 2-3. Pat, ja x=10%, tad apmeklētāju skaits ir apmēram 20 mlj. Starp citu, vai zināt, cik cilvēki apmeklē London Eye? 3 miljoni gadā ar ieejas biļetes cenu 15,- Ls un tas ir atvērts jau 7 gadus – British Airways veiksmīgākais projekts.  

Otrkart, (un man tas liekas visbutiskak) es neticu projekta konceptam – sienai. Ja gribat apvienot cilvekus visa pasaule, vai tad siena ir apvienoshanas simbols? Vesture ir pilna ar piemeriem, kad siena tika lietota tieshi pretejiem merkjiem (sakot no Kjinas muura – The Great Wall lidz Berlines murim, un kur nu vel visi nocietinajumi visos cilveces gadsimtos utt.). Bet par sienu jus jau noteikti zinat un es jums liekos smiekligs kartejais pukstetajs.

Realizejot verienigu projektu, sabiedriba izjut verienigas emocijas, kas sabiedribai kopuma un individam atsevishkji pieshkjir energiju padomat par projektu, sienu utt. - vai jus cerat, ka shis sienas kaa atdalishanas simbols varetu palikt nepamanits? Vai jus cerat, ka jus ar savu projektu spesit izmainit sienas simbola nozimi visa pasaule? Vai patiesham shadam energijas paterinjam ir jegas (es domaju, ka varbut nebus negativa pretreakcija, bet nebus ari liels vilcejspeks – piedodiet, siena manuprat ir viduvejiba, viduveja ideja)? Taa kaa jau esat publiski izteikushi parmainju piedavajumu, tad es jums kaa cilveks, kas ir reagejis uz parmainjam (un jus tachu sagaidat sabiedribas reakciju), velejos pamest vienu vienkarshu risinajumu sienas situacijai, lai nebutu bijis lieka laika paterinjsh gan man rakstot, gan jums lasot (sk. talak).

Kas radīja šo stereotipu par sienu kā dalītāju?

Cilvēki. Galvenokārt cilvēki, kam mērķis bija dalīt un valdīt.

Kas mums – cilvēkiem – liedz šo stereotipu mainīt? Var jau ielikt domāšanu kubikā, kura malas veido stereotipi. Izraušanās (angliskais vārds ir breakthrough) no šī kubika ir viena no interesantajām projekta lietām mums pašiem.

Bet praktiski runājot, jebkurš objekts sastāv no virsmas, vai tā ir plakana vai izliekta, novietota horizontāli vai vertikāli. Šajā gadījumā runājam par vertikāli novietotu plakni, uz kuras saglabāta liecība par 21.gs. cilvēku lielu kopīgu pasākumu. Var protams meklēt iespējas to kritizēt jebkādās izpausmēs, cik cilvēku tik viedokļu. Ir arī cilvēki, kam nepatīk saules gaisma.

Cilveki jau no 16.gs. ir piekopushi pulceshanos. Kino tad vel nebija, cilveki tikas public bathing pasakumos jeb publiskajas vannu majas, velak publiskajas pirtis. Jaa, tas vesturiski kopsh sengriekju laikiem ir SPA izveides pamats. Shis SPA caur udeni ap 16.gs. nonaca lidz vajadzibai pec izklaides: spa apauga ar kazino, zirgiem, golfu, teatriem, koncertiem utt. Anglija ir tada pilsetinja Bath, kas pateicoties shim pasakumam, parvertas no mazas pilsetinjas par visas Anglijas kulturas galvaspilsetu. Kapec to stastu? Tapec, ka cilveki ljoti iecienija vel vienu lietu. TAS patiesham bija gandriz kaa notikums, tika uzvilktas svetku drebes un cilveki pa starpam SPA pakalpojumiem devas TO izmantot pat vairaku stundu garuma. No tiem laikiem jau mes ari TO lietojam gan vardiski, gan fiziski. Bet kapec es TO stastu? Tapec, ka saredzeju iespeju TO izmantot un izspelet vienu marketinga triku, kas veicinatu jusu projekta riska faktoru novershanu un varbut pat iespeju izsprukt no lamatam (jaa, tas ir mans, tikai mans viedoklis par taam lamatam). Es ticu, ka mana ideja varetu dot jusu projektam pilnigi jaunu energiju! (izklausas pec reala maniaka, vai ne?) Tik pat labi, taa jums var shkjist stulba un nevajadziga. Tapec, pirms izstastu savu ideju, man ienaca prata sekojoshais – es jums savu ideju izstastishu tad, ja busit lidz shejienei izlasijushi manu vestuli un uzrakstijushi man jautajumu, lai es pastastu sho ideju. Te nav trika vai zemteksta. Vienkarshi gribu zinat, vai jums ko vajag un negribu lieki uzbazties ar savam pardomam. Tas ari viss. Gaidu zinju.

Katrā ziņā. Katra ideja var būt interesanta, tāpēc satiksimies. Par to, kā gājis, uzrakstīšu vēlāk.

Un vel nobeigumam – man izlikas, ka ar sho projektu ilgterminja bijat cerejushi labi nopelnit, tachu slepaties zem sociala projekta. Man bija sajuta, ka to āža kaju pamanija daudzi, un kurus es pazistu, es zinu, ka vinji – tapat kaa es – neregistrejas jusu projekta atbalstam tieshi shi iemesla delj. Kada te ir morale? Vienkarsha – lidzigi kaa filma Gladiators – tu kljusi stipraks par imperatoru, ja puulis tevi iemiles, bet kaa lai puulis jus iemiil, ja jus nerunajat skaidru valodu, bet slepjat savus istos nodomus. Kas tur slikts, ja izdomajat shemu kaa nopelnit? Ja varat piedavat ko noderigu, cilveki tachu pirks. Bet tad tas vairak izskatijas pec nesaprotama message. Tagad? Nezinu vai esat atmetushi šo āža kājas slepshanu…

Te gan ir iebraukts auzās. Jau no paša sākuma skaidri teikts ka projekts ir uz sociālam vertībam balstīts ar komercsabiedrības formu. Pagaidām vēl saglabājam komercsabiedrības formu, tikai reģistracija nav par maksu, lai nevienam nav jaskaita reģistrēto skaits ar naudu kasē, kas laikam trauceja uztvert sociālo domu. Taču arī juridiskā forma tiks mainīta.

Ar vēstules autoru plānojam satikties, iepazīties, aprunāties par TO ideju. Par to vēlāk arī uzrakstīsim.